uzgaidīt
uzgaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko), parasti, uzturoties kur.
PiemēriEmīls un pāris jūrnieku uzgaidīja Teni kāpās netālu no mājām.
- Emīls un pāris jūrnieku uzgaidīja Teni kāpās netālu no mājām.
- Lai nemocītu savu sirdi, Mare,.. uzmeklējusi sētmalā soliņu, apsēdās uzgaidīt vīru..
- «Uzgaidiet mani šeit, es tūlīt atgriezīšos.»
1.1.intrans.
PiemēriAtbraucēji devās uz Tīrlauka dzīvokli Jūras ielā. Ielaida mazrunīga sieviete un lika uzgaidīt virtuvē.
- Atbraucēji devās uz Tīrlauka dzīvokli Jūras ielā. Ielaida mazrunīga sieviete un lika uzgaidīt virtuvē.
- Vagonā ienāca sieviete. «Lūdzu, uzgaidiet!» Georgs viņai teica. Sieviete apstājās netālu no durvīm..
Avoti: 8. sējums