piedošana
piedošana -as, s.; parasti vsk.
1.Darbība, process → piedot [2].
2.Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
Piemēri«Lienīt, nācu lūgt tavas piedošanas.» Pēdējos vārdus jaunais vīrs izrunāja tik žēli un mīksti, ka Liene gandrīz nemanot nodrebēja.
- «Lienīt, nācu lūgt tavas piedošanas.» Pēdējos vārdus jaunais vīrs izrunāja tik žēli un mīksti, ka Liene gandrīz nemanot nodrebēja.
- Viņa gribēja pieklauvēt, ieiet pie Ārijas, izlūgties piedošanu, ka to apbēdinājusi, piespiest galvu māsas plecam, izraudāties..
Stabili vārdu savienojumiGrēku piedošana rel.
- Grēku piedošana rel — Reliģisks rituāls, reliģisku darbību kopums, ar ko noņem atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
Avoti: 6-2. sējums