Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
buls
buls -a, v.
bula arī; -as, s.; parasti ģen.: bula, bulas
Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā). Dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss.
PiemēriBula dūmaka.
  • Bula dūmaka.
  • Bula vasara.
  • Ilgstošs buls.
  • Drīz pēc Jāņiem iestājās bula laiks. Viegliņais dienvidu vējš zūzoja pār sakarsētiem ūdeņiem, nespēdams tos saviļņot. Kvēla saule dedzināja kāpas un līča dzelmes.
  • Bij tveicīgs vakars, krūtīs elpa slāpa, Kad dūmakainos bula mākoņos Un tālas rūsas atspīduma jozts, Pats sevī briezdams, negaiss augšup kāpa.
  • Tā bija bula, kas darīja gaisu smagu un spiedīgu. Satrauca nervus. Visa daba likās apslēptu elektrības lādiņu pilna, draudīga katrā laikā eksplodēt.
Avoti: 2. sējums