piebeigt
piebeigt -beidzu, -beidz, -beidz, pag. -beidzu; trans.
1.Ļoti nomocīt.
PiemēriNabadzīte savās mokās tā piebeigta, ka nespēj ne vīra pazīt.
- Nabadzīte savās mokās tā piebeigta, ka nespēj ne vīra pazīt.
- ..kādā pēcpusdienā manu draugu atrada šai silā pavisam piebeigtu. To ar Eidi bija izdarījuši poļu algotņi.
2.Nonāvēt.
PiemēriVēl pērnziem Gunvaldis bija nopriecājies, ka leiši piebeiguši pašu ordeņa mestru un labu skaitu krustnešu uz jūras ledus..
- Vēl pērnziem Gunvaldis bija nopriecājies, ka leiši piebeiguši pašu ordeņa mestru un labu skaitu krustnešu uz jūras ledus..
- Lauvas nekad netuvojās ziloņiem, varbūt vienīgi mazuļiem, ko retu reizi piebeidza.
3.sar. Apēst, izdzert (iesākto). Ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
Piemēri«Ar šo [degvīna pudeli] es visu ceļu sildījos. Nu mēs par abiem viņu piebeigsim un tad iesim gulēt. Prozit!» Viņš ieņēma lielu malku un sniedza pudeli Aijai.
- «Ar šo [degvīna pudeli] es visu ceļu sildījos. Nu mēs par abiem viņu piebeigsim un tad iesim gulēt. Prozit!» Viņš ieņēma lielu malku un sniedza pudeli Aijai.
Avoti: 6-2. sējums