piebeigt
piebeigt -beidzu, -beidz, -beidz, pag. -beidzu; trans.
1.Ļoti nomocīt.
PiemēriNabadzīte savās mokās tā piebeigta, ka nespēj ne vīra pazīt.
2.Nonāvēt.
PiemēriVēl pērnziem Gunvaldis bija nopriecājies, ka leiši piebeiguši pašu ordeņa mestru un labu skaitu krustnešu uz jūras ledus..
3.sar. Apēst, izdzert (iesākto). Ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
Piemēri«Ar šo [degvīna pudeli] es visu ceļu sildījos. Nu mēs par abiem viņu piebeigsim un tad iesim gulēt. Prozit!» Viņš ieņēma lielu malku un sniedza pudeli Aijai.
Avoti: 6-2. sējums