Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
korķēt
korķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.parasti savienojumā ar «ciet». Aizdarīt (ko) ar korķi.
PiemēriKorķēt ciet pudeli.
2.parasti savienojumā ar «vaļā» Atdarīt (ko aizkorķētu).
Piemēri..Veidem patika neoficiāli izbraukumi uz Siguldu nelielās, bet jautrās kompānijās. Upelnieks tad korķēja pudeles un rūpējās, lai katram būtu savs izpriecas objekts.
Avoti: 4. sējums