šņakt
šņakt izsauk.
Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
PiemēriLaidīsies atkal šīs [mušas sunim] klāt un sāks tekāt ap lūpām - šņakt! pasitas galva uz augšu un noklab zobi.
Avoti: 7-2. sējums