ugunskaps
ugunskaps -a, v.; arheol.
Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
PiemēriVēlā dzelzs laikmetā lībiešu kapu uzkalniņos atrod kā ugunskapus, tā skeletkapus.
- Vēlā dzelzs laikmetā lībiešu kapu uzkalniņos atrod kā ugunskapus, tā skeletkapus.
- Dzīru kapulaukā atklāts arī kāda kuršu karavadoņa ugunskaps..
- Sadedzināt mirušos - tāds bija kuršu sensenais paradums. Ugunskapi rāda kuršu cilts izplatības robežas.
Avoti: 8. sējums