monolītums
monolītums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → monolīts [2] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTēlniecībā raksturīgākā parādība šoreiz ir figurālo darbu pārsvars.. Akmenī - pamatīgums uzbūvē, formu monolītums, augsta vispārinājuma pakāpe.
2.Vispārināta īpašība → monolīts [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņš [P. Ž. Beranžē] nav svārstījies neauglīgos meklējumos, ir palicis uzticīgs republikānis.. Monolītumu šai personībai piešķīrusi dziļā dzīves izpratne, mīlestība pret darba darītāju.
Avoti: 5. sējums