rūsa3
rūsa -as, s.; apv.
1.Stirpa, guba, arī padziļinājums zemes virsā (sakņaugiem).
PiemēriKartupeļus uzglabā pagrabos, bedrēs, rūsās.
- Kartupeļus uzglabā pagrabos, bedrēs, rūsās.
- Sēklkopības agronome.. aizveda mūs pie divām pagarām rūsām - tā šeit stirpas sauc. Izkārpījusi cauri plānu zemes uzbēruma un salmu klājumu, viņa sāka vilkt ārā glītus, dzeltenus bumbuļus..
2.parasti vsk. Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums.
PiemēriKur amatnieks strādā, tur rūsas bez gala.
- Kur amatnieks strādā, tur rūsas bez gala.
- Tīkls jāizkvēpina ar tādiem dūmiem, kur dedzinātas vecas ādas tupeles un šāda tāda rūsa.
Avoti: 6-2. sējums