rūsa2
rūsa -as, s.; parasti vsk.
Gaismas parādība virs horizonta – īslaicīgs, plašs tāla zibens atspīdums.
PiemēriDažreiz vasaras vakaros vai naktīs, kad apvāršņa malā ir negaisa mākoņi, redzam īsu blāzmojumu, bet zibeni neredzam, ne arī dzirdam pērkona grāvienu. Šādu blāzmojumu sauc par rūsu.
- Dažreiz vasaras vakaros vai naktīs, kad apvāršņa malā ir negaisa mākoņi, redzam īsu blāzmojumu, bet zibeni neredzam, ne arī dzirdam pērkona grāvienu. Šādu blāzmojumu sauc par rūsu.
- Pār stepi pland rūsa..
- Noplaiksnījās. Rūdolfs neviļus sasprindzināja dzirdi, gaidot pērkonu, taču plīkšķēja tikai lietus. Tā bija rūsa - mēmā gaisma.
- sal. Vēl jau plaiksnās tālumā ka rūsa Mūsu Lielais ilūziju laiks.
- sal. ..satumstošajās debesīs retumis noplaiksnījās kā rūsa - tālumā brauca automašīnas, kuru starmešus skatienam slēpa krauja.
- pārn. Aiz muguras tālumā dārdēja lielgabali, un atskatoties aiz mežu melnuma varēja redzēt atplaiksnāmies sprādzienu rūsu.
Avoti: 6-2. sējums