Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rūsa2
rūsa -as, s.; parasti vsk.
Gaismas parādība virs horizonta — īslaicīgs, plašs tāla zibens atspīdums.
PiemēriDažreiz vasaras vakaros vai naktīs, kad apvāršņa malā ir negaisa mākoņi, redzam īsu blāzmojumu, bet zibeni neredzam, ne arī dzirdam pērkona grāvienu. Šādu blāzmojumu sauc par rūsu.
Avoti: 6-2. sējums