sabraucīt
sabraucīt -brauku, -brauki, -brauka, pag. -braucīju; trans.
1.Saberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
PiemēriSabraucīt notirpušo kāju.
- Sabraucīt notirpušo kāju.
- Sabrauki man vēderu, tad sāpes pāries!
2.Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriKad zemnieks sabrauka maizes drupačas saujā, lai pēcāk tās izbarotu lopiņam, tas ir kā svinīgs rituāls.
- Kad zemnieks sabrauka maizes drupačas saujā, lai pēcāk tās izbarotu lopiņam, tas ir kā svinīgs rituāls.
2.1.Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus).
PiemēriSabraucīt jāņogas.
- Sabraucīt jāņogas.
2.2.Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
PiemēriSabraucīt bārdu.
- Sabraucīt bārdu.
- Sabraucīja cimdus un uzmauca cepuri ciešāk galvā.
Avoti: 7-1. sējums