laipot
laipot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
PiemēriLaipot pa ceļmalu.
- Laipot pa ceļmalu.
- Laipot pa ciņiem.
- Vilma gāja pāri pagalmam, laipodama starp lielām un mazām peļķēm, norūpējusies, kā nokļūt līdz vārtiem sausām kājām.
- Liena uzmanīgi laipo pa sausākajām vietām: viena kāja uz dēļa gala, otra varbūt aizsniegs tur to ķieģeli.
- Gudrais pelēcis laipoja uzmanīgi, it kā zinādams, kas viņam šodien vedams.
- pārn. ..ar zilām pastalām pār sniegotajiem laukiem laipoja ziemas novakars..
1.1.Iet, vairoties no šķēršļiem.
PiemēriUn viņi, blakus laipodami cauri dēļu un būvmateriālu kaudzēm, atgriezās centra vidusdaļā.
- Un viņi, blakus laipodami cauri dēļu un būvmateriālu kaudzēm, atgriezās centra vidusdaļā.
- ..ceļas kājās tralera kapteinis.. un, gar zāles malu laipodams, spraucas uz tribīni.
- Šodien pilsētas ielās laipojam starp mašīnām, un šī dzelzs un kustības straume kļūst aizvien blīvāka.
2.trans.; novec. Iet pa laipu.
PiemēriMēs bijām trīs māsiņas, trīs laipiņas laipojām.
- Mēs bijām trīs māsiņas, trīs laipiņas laipojām.
3.intrans.; sar. Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
PiemēriTagad jautājums ir izteikts, un man jāatbild skaidri. Jāmelo vai jāsaka patiesība - viens no diviem, bet laipot vairs nevaru.
- Tagad jautājums ir izteikts, un man jāatbild skaidri. Jāmelo vai jāsaka patiesība - viens no diviem, bet laipot vairs nevaru.
- Šis puisis ir panaivs un bailīgs, cenšas laipot starp administrāciju un audzēkņiem.
Avoti: 4. sējums