auns
auns -a, v.
1.Aitu tēviņš. Teķis.
PiemēriRagains auns.
- Ragains auns.
- ..pie redelēm barojās arī dažas resnvēderīgas aitas un auni..
- Kur auni, tur cirpēji.
- sal. ..dažreiz apmierināmies ar to pašu, kas bija labs un teicams pirms gadiem, turamies kā spītīgi auni degošos vārtos.
Stabili vārdu savienojumiAtšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm. Aunu beka.
- Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm idioma — Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
- Aunu beka — Ēdama sēne ar mazu, brūni blāvu cepurīti.
- Aunu pieres — ģeol. Ledāju nogludināti cietu iežu izciļņi vai pauguri.
1.1.pārn.; vienk. Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
PiemēriTas nu gan ir auns!
- Tas nu gan ir auns!
- Reti gadās tāds auns, kas..naudu noglabā tik nevērīgi.
Stabili vārdu savienojumiAuna galva.
- Auna galva idioma — sar.; niev. Saka par neapķērīgu, neattapīgu cilvēku.
Avoti: 1. sējums