izplaucēt1
izplaucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Plaucējot iztīrīt (parasti trauku).
PiemēriPirms kāpostu ievietošanas mucas izplaucē ar tvaiku vai verdošu ūdeni.
- Pirms kāpostu ievietošanas mucas izplaucē ar tvaiku vai verdošu ūdeni.
- ..[Kalnbirze] palīdzēja uznest mučeli no pagraba un izplaucēt ar vārošu ūdeni.
1.1.Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
Piemēri«Es nesmēķēšu. Ar šādu tabaku var iekšas izplaucēt,» viņš atdeva pīpi atpakaļ komandierim.
- «Es nesmēķēšu. Ar šādu tabaku var iekšas izplaucēt,» viņš atdeva pīpi atpakaļ komandierim.
- Uzlaužot izdedžus, viņi apdedzināja pirkstus pie sakarsušiem kruķiem, jo nebija sev pagādājuši lupatas, bet, pelnus dzēsdams, viens gandrīz izplaucēja acis.
Avoti: 3. sējums