izplaucēt2
izplaucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka izplaukst.
PiemēriIzplaucēt ķiršu ziedus.
- Izplaucēt ķiršu ziedus.
- Izplaucēt pavasara ziedus.
- Šeit saimniekoja tikai karstā stepes saule, pavasaros izkausējot sniegu un izplaucējot zaļajā, sulīgajā zālē visvisādus brīnišķīgus ziedus.
Avoti: 3. sējums