izplatība
izplatība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad (kas) ir sastopams, atrodas (piemēram, telpā, vidē). Process → izplatīties1.
PiemēriPar minerālu ķīmisko sastāvu un elementu izplatību Zemes garozā daudz interesantu datu sniedz ģeoķīmija.
2.Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams. Process → izplatīties2.
PiemēriMākslinieciski augstvērtīgo kolektīvu koncertdarbība sekmē izcilāko mūzikas klasiķu un padomju komponistu daiļdarbu izplatību..
Avoti: 3. sējums