izplaucēt1
izplaucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Plaucējot iztīrīt (parasti trauku).
PiemēriPirms kāpostu ievietošanas mucas izplaucē ar tvaiku vai verdošu ūdeni.
1.1.Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
Piemēri«Es nesmēķēšu. Ar šādu tabaku var iekšas izplaucēt,» viņš atdeva pīpi atpakaļ komandierim.
Avoti: 3. sējums