izplatīties
izplatīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
2.Kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem).
PiemēriBriesmu vēsts zibens ātrumā izplatījās gar dzelzceļa līniju.
3.Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) — piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
PiemēriNoteikt ātrumu, ar kādu izplatās gaisma.
3.1.Rasties un izplūst (telpā, vidē) — par smaržu.
PiemēriPret vakaru gar visu ezera malu izplatījās patīkama vītušu zāļu smarža.
Avoti: 3. sējums