izpīties
izpīties -pinos, -pinies, -pinas, pag. -pinos; refl.
1.trans. Ilgāku laiku, daudz pīt.
PiemēriCik gan viņš, puika būdams, nav vainagus izpinies!
2.Izraisīties (no tā, kas saista, apņem).
PiemēriIzpīties no tīkla.
3.sar. Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
PiemēriJa klāsies nelabi, raudzīšu izpīties.
Avoti: 3. sējums