izpirkties
izpirkties -pērkos, -pērcies, -pērkas, pag. -pirkos; refl.
1.Refl. → izpirkt2. Iegūt brīvību samaksājot.
Piemēri..Dižbite vienu laiku bij strēlnieku vezumniekos un nēsāja zaldāta mundieri. Un pēc tam runāja, ka viņš pabēdzis vai ar naudu paslepšus izpircies.
2.Pērkot izdot (visu naudu).
PiemēriAlgas dienā gan viņš izpirkās.
Avoti: 3. sējums