Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izpiņķēt
izpiņķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Atšķetināt, atmudžināt. Arī izraisīt1.
PiemēriIzpiņķēt auklu.
Avoti: 3. sējums