Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izpiņķēties
izpiņķēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
1.Izraisīties (no tā, kas saista, apņem).
PiemēriIzpiņķēties no virvēm.
2.Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa). Izpīties (3).
Avoti: 3. sējums