konstitucionāls1
konstitucionāls -ais; s. -a, -ā
konstitucionāli apst.
Saistīts ar konstitūciju [1], tai raksturīgs. Saskanīgs ar konstitūciju [1], tai atbilstošs.
PiemēriKonstitucionāla iekārta.
- Konstitucionāla iekārta.
- Konstitucionāls likums.
- Konstitucionāls institūts.
- Konstitucionālā likumdošana.
- Konstitucionālas prasības.
- Konstitucionālas garantijas.
- Konstitucionālie pienākumi.
- Konstitucionālā prakse.
- Darbam ar pilsoņu priekšlikumiem un iesniegumiem mūsu partija un valdība vienmēr veltījusi sevišķas rūpes.., Tagad šis svarīgais darbs ieguvis konstitucionālu nostiprinājumu.
- Izpildu komitejas raugās, lai zemākstāvošās padomes, to izpildu komitejas, visas organizācijas, iestādes un pilsoņi cieši un nelokāmi ievērotu konstitucionālās normas..
- Tikai sociālismā ar konstitucionālās vienlīdzības realizēšanu radīti nepieciešamie priekšnoteikumi sievietes personības vienlīdzīgai un vispusīgai attīstībai arī ģimenes sfērā.
- Angļi izveidoja konstitucionālu monarhiju, un pie varas nāca buržuāzija..
- ..Dānijas karaliene var divus mēnešus novilcināt likuma parakstīšanu, un tad tas neskaitās pieņemts. Taču praksē šie konstitucionālie monarhi neizaicina likteni, jo tā var nozāģēt zaru, uz kura paši sēž.
Stabili vārdu savienojumiKonstitucionālais monarhs.
- Konstitucionālais monarhs — Valdnieks, kura varu ierobežo konstitūcija.
- Konstitucionālā monarhija — Valsts iekārta, kurā monarha varu ierobežo konstitūcija.
Avoti: 4. sējums