Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bērnišķība
bērnišķība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → bērnišķīgs1. Bērnišķīgums (1).
PiemēriNoklustošie [pērkona] grāvieni griezās ausīs kā ņirgāšanās par manu lētticību un bērnišķību.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → bērnišķīgs2. Bērnišķīgums (2).
PiemēriIzturēšanās bērnišķība.
3.parasti dsk. Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
PiemēriDažkārt es kritu bērnišķībā. Kad mājās neviena nebija, braucu ap galdu, rūcu kā dīzelis..
Avoti: 2. sējums