norādīt
norādīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.intrans. Pievērst kādu (kam), parasti ar žestu, mīmiku.
Piemēri«Lūdzu, sēdieties,» viņš pasmaidīja un norādīja ar roku uz soliem.
2.trans. Sniegt nepieciešamās ziņas. Darīt zināmu.
PiemēriTraģēdijas «Iļja Muromietis» priekšvārdā Rainis.. norāda, ka šī luga sacerēta pa daļai Kastaņolā..
3.trans. Pateikt, noteikt, arī paziņot (kā rīkoties, ko darīt).
PiemēriVilnis un Valdis ķērās pie darba. Receptēs skaidri norādīts, kādas vielas un kādu augu sulas jāņem, cik ilgi jāvāra un... ar vārdu sakot, viss.
4.parasti 3. pers.; trans. Būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
Piemēri..tur, kur ietnes nozūd smiltīs un tikai kārkli vēl norāda ielas virzienu, es ieraudzīju lielo apsi..
4.1.intrans.
Piemēri..[režisora] mākslinieciskajam rokrakstam piemita daudzi vilcieni, kas norādīja uz tuvību ar Dailes teātra principiem.
Stabili vārdu savienojumiNorādāmais vietniekvārds. Norādīt (kāda) vietu.
Avoti: 5. sējums