atmērcēt
atmērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu).
PiemēriApsēja bij piekaltuši.. Ģertrūde piesteidzās palīgā, ar siltā ūdenī saslapinātu sūkli atmērcēja marli..
2.Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku. Atmiekšķēt.
PiemēriVads bija sasalis, treiliņi kļuvuši cieti un trausli, zvejnieki atmērcēja tos ar ūdeni.
Avoti: 1. sējums