savādnieks
savādnieks -a, v.
savādniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
PiemēriNav jau pirmoreiz dzirdēts par savādniekiem, kas, ģērbušies skrandās, guļ savai bagātībai virsū.
- Nav jau pirmoreiz dzirdēts par savādniekiem, kas, ģērbušies skrandās, guļ savai bagātībai virsū.
- Kaimiņi gari noskatījās savādniece, kas atdeva savu vietu gluži pajaunam vīrietim, - pēc slima tas nemaz neizskatījās.
- pārn. Tomēr dzeguze ir liels savādnieks starp mūsu [Latvijas] putniem: tā neperē pati savas olas..
Avoti: 7-1. sējums