Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
klijas
klijas -u, vsk.
klija -as, s.
Graudu ārējie apvalki, ko atdala, dzirnavās iegūstot miltus un putraimus.
PiemēriNovārot klijas, iegūst tumi, kas bagātīgi satur visus B grupas vitamīnus.
  • Novārot klijas, iegūst tumi, kas bagātīgi satur visus B grupas vitamīnus.
  • Todien vakariņās viņi ēda kliju putru.
Avoti: 4. sējums