baltums
baltums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → balts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKrīta baltums.
- Krīta baltums.
- Sniega baltums.
- Mākoņu baltums.. mirdzēja kā sniegs.
- ..krēsla jau uz Mietānu līkuma, bet pie stacijas eglēm
- ..krēsla jau uz Mietānu līkuma, bet pie stacijas eglēm - tikai ceļa baltumu drusku vēl jaudā saskatīt.
- Viņpus upei jasmīnu baltums atvīd.
2.Priekšmets vai tā daļa baltā krāsā.
PiemēriOlas baltumā šis.. [A vitamīns] neatrodas,.. dzeltenumā tā pietiekoši daudz.
- Olas baltumā šis.. [A vitamīns] neatrodas,.. dzeltenumā tā pietiekoši daudz.
- Pakalns drusku pazibsnīja acu baltumiem un norūca: «Janka nav mājās.»
Stabili vārdu savienojumiAcs baltums.
- Acs baltums — anat. Acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
2.1.Svina vai cinka baltais.
PiemēriAr svina baltumu krāsotie logu slēģi un durvis labi izcēla ķieģeļu mierīgo, tumšo sarkanumu.
- Ar svina baltumu krāsotie logu slēģi un durvis labi izcēla ķieģeļu mierīgo, tumšo sarkanumu.
- ..[strādnieki] kausēja cinku sausā cinka baltuma iegūšanai.
Avoti: 2. sējums