sakristies
sakristies -krītos, -krīties, -krītas, pag. -kritos; refl.
1.Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
Piemēri..tēja atkal uz plītsmalas būs pārvārījusies un omlete sakritusies.
1.1.pārn. Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
PiemēriVilnis vēroja, ka Anna sakritusies, tapusi kaulaina un veca.
Avoti: 7-1. sējums