Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zilonis
zilonis -ņa, v.
1.Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
PiemēriZiloņu bars.
Stabili vārdu savienojumi
2.dsk.; zool. Snuķaiņu kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, mamuti, ziloņi.
Avoti: 8. sējums