Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zilonis
zilonis -ņa, v.
1.Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
PiemēriZiloņu bars.
  • Ziloņu bars.
  • Ziloņi [Āfrikā] parasti barojās ar bumbuļiem, saknēm, koku mizu, zariem un lapām.
  • Ejam tālāk [zooloģiskajā dārzā] pie ziloņiem. ..stāv milzīgs zvērs ar noļutušām ausīm, platu pieri, nelielām acīm, diviem ilkņiem un garu degunu, kas nobeidzas ar garu, lokanu snuķi līdz pat zemei.
  • Ziloņi dodas uz purvainām upēm brūnus ūdeņus dzert.
Stabili vārdu savienojumi
2.dsk.; zool. Snuķaiņu kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, mamuti, ziloņi.
Avoti: 8. sējums