Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tumšgalvis
tumšgalvis -vja, v.
tumšgalve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Cilvēks ar tumšiem matiem.
1.1.Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
Piemēri..saimniecībās 94% aitu kopskaita ir Latvijas tumšgalves..
Avoti: 8. sējums