Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
medene
medene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar veselām sēdošām lapām un medaini smaržojošiem baltiem vai violetiem ziediem.
PiemēriJūrmalas medene.
2.Sēne ar zvīņainu, melni brūnu cepurīti.
Avoti: 5. sējums