medains
medains -ais; s. -a, -ā
medaini apst.
1.Tāds, kas satur medu. Tāds, kam ir medus piedeva.
PiemēriMedains dzēriens.
1.1.Tāds, kas ir pārklāts ar medu. Tāds, kas ir aptraipīts ar medu.
PiemēriMedains maizes rieciens.
1.2.pārn. Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
Piemēri«Un ko tad vēl mamma saka par Arnoldu?» Kroģera sārtā seja kļuva vēl sārtāka, bet viņš paturēja medainu balsi..
2.Tāds, kam ir medus smarža vai garša.
PiemēriMedains aromāts.
2.1.Tāds, kam ir medum raksturīga krāsa.
PiemēriEs esmu gluži apreibis no tās medaini dzeltenīgās gaismas, kas ir visapkārt.
Avoti: 5. sējums