Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mecenāts
mecenāts -a, v.
mecenāte -es, dsk. ģen. -šu, s.; neakt.
Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs.
PiemēriTēvs neskaita grašus, tēvs ir filantrops, tēvu pazīst kā mecenātu dažs labs gluži svešs mākslinieks..
Avoti: 5. sējums