laizīties
laizīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Laizīt sava ķermeņa dalās (piemēram, lūpas).
PiemēriSuns panācās tuvāk, pašķieba galvu un rija siekalas.. «Laizies vien!» Ēvalds pašķielēja uz Džeriju..
- Suns panācās tuvāk, pašķieba galvu un rija siekalas.. «Laizies vien!» Ēvalds pašķielēja uz Džeriju..
- Zaļacainais runcis laizās..
- Kaķis laizās, viesi nāk.
- pārn. «Tie rāpoja Nikolaja priekšā un tagad atkal jau laizās ap Viļuma zābakiem.»
- ..uzkraujam uz šķīvjiem pamatīgus gabalus treknā, garšīgā cepuma, ēdam laizīdamās, dzeram limonādi un neliekamies par apkārtni ne zinis.
Stabili vārdu savienojumiĒst laizīdamies.
- Ēst laizīdamies — Ēst ar lielu patiku.
1.1.Laizīt citam citu.
PiemēriGovis, stāvēdamas barā, laizās.
- Govis, stāvēdamas barā, laizās.
1.2.pārn. Vijīgi lokoties, virzoties, skarties (par liesmām, uguni).
PiemēriLiesma švirkstēdama laizās ap taukaino pannu..
- Liesma švirkstēdama laizās ap taukaino pannu..
- Trīsulīga liesmiņa gar pagales galu bikli rāpjas uz augšu... negribīgi laizās ap plūksnaino sānu...
Avoti: 4. sējums