cīņasbiedrs
cīņasbiedrs -a, vokatīvs cīņasbiedri, v.
cīņasbiedre -es, dsk. ģen. -ru, s.
cīņubiedrs -a, vokatīvs cīņubiedri, v.
cīņubiedre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā.
Piemēri«Āboltiņš ar savām vijoles skaņām aiznesa tos citā, brīvā pasaulē ...» stāsta cīņasbiedru atmiņu pieraksts.
Avoti: 2. sējums