Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cinobrs
cinobrs -a, v.; parasti vsk.
1.Sarkans sulfīdu grupas minerāls, kas satur dzīvsudrabu. Dzīvsudraba rūda.
PiemēriCinobra atradnes.
2.No šāda minerāla iegūta krāsviela.
Piemēri..Feders glezno zemi ar asfaltu, okeru.., tāles ar tikko manāmu cinobra vai okera piejaukumu..
Avoti: 2. sējums