cīņa
cīņa -as, s.
1.Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
PiemēriSīva cīņa.
Stabili vārdu savienojumiBrīvā cīņa. Cīņas sports. Klasiskā cīņa.
2.Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm). Arī kauja.
PiemēriPartizānu cīņa.
Stabili vārdu savienojumi
3.Pretošanās (dabas stihijai).
PiemēriCīņa ar sausumu.
3.1.Parazītu iznīcināšana, apkarošana.
PiemēriPašlaik gan mūsu zemē, gan arī ārzemēs bioloģiskajā cīņā ar kaitēkļiem cenšas iesaistīt vīrusus.
4.Sacensības (parasti sportā).
PiemēriFutbola čempionāta fināla cīņas.
5.Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru.
PiemēriPolitiskā cīņa.
Stabili vārdu savienojumiPretstatu cīņa.
5.1.Sadursme (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
PiemēriKrūtīs [zēnam] turpinās joprojām briesmīga cīņa: prāts nerimst strādāt Janča labā, bet klusajai balsij [sirdsapziņai] arī katrā teicienā savs īss un šausmīgs jautājums.
6.Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšanās iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
PiemēriCīņa pret buržuāzisko ideoloģiju.
6.1.Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
PiemēriCīņa ar bailēm.
Stabili vārdu savienojumiCīņa ar sevi.
7.Tiekšanās (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
PiemēriCīņa par demokrātiju.
Stabili vārdu savienojumiEksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ.
Avoti: 2. sējums