Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atvairīgs
atvairīgs -ais; s. -a, -ā
atvairīgi apst.; pareti
Atturīgs, noraidošs. Izvairīgs.
PiemēriGrāmatvedis gausi piecēlās.. «Man nav šeit arī zīmoga!» viņš atvairīgi izmeta [izziņas lūdzējam].
Avoti: 1. sējums