atvadīties
atvadīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Šķiroties atsveicināties.
PiemēriAtvadīties no drauga.
Stabili vārdu savienojumiAtvadīties no dzīves.
1.1.Parādīt pēdējo godu (mirušajam).
PiemēriKad apbedīti.. sarkanarmieši līdz ar viņu komandieri, kad izšautas gaisā trīs zalves, no viņiem atvadoties, mēs turpinām savu ceļu.
1.2.Šķiroties (no kādas vietas), uz brīdi pievērst uzmanību, skatienu u. tml.
Piemēri«Gribētos pirms aizbraukšanas vēl vienā skatienā ieslēgt visu Maskavu.,. Atvadīties ...»
2.Šķirties.
PiemēriDrīz, drīz arī viņam [zēnam] būs jāatvadās no Ziedu ciema vasaras.. Līdz skolas laikam atlicis vairs nepilns mēnesis, un dienas te traucas kā uz putna spārniem!
2.1.Zaudēt, atzīt par zudušu (parasti ko dārgu, lolotu, iecerētu).
PiemēriAtvadīties no jaunības sapņiem.
Avoti: 1. sējums