atvairīties
atvairīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
PiemēriAtavairīties no sitiena.
2.Izvairīgi izturoties, atbrīvoties (no kā nepatīkama, nevēlama).
PiemēriAtvairīties no jautājumiem.
Avoti: 1. sējums