Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izvicot
izvicot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Ilgāku laiku sist, dauzīt (parasti ar vicu).
PiemēriPapriekš mēs ar garām vicām izvicojam piedarba iekšpusē jumtu. Tas ir no salmiem un stipri pieputējis..
  • Papriekš mēs ar garām vicām izvicojam piedarba iekšpusē jumtu. Tas ir no salmiem un stipri pieputējis..
2.sar. Izēst (ēdienu).
PiemēriIzvicot biezputru.
  • Izvicot biezputru.
2.1.Ēdot iztukšot (trauku).
PiemēriIzvicot zirņu bļodiņu.
  • Izvicot zirņu bļodiņu.
Avoti: 3. sējums