Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
silpurene
silpurene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Gundegu dzimtas lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru.
PiemēriPļavas silpurene.
  • Pļavas silpurene.
  • Šķeltā silpurene.
  • Vizbulīšu ģintij radniecīga ir silpureņu..ģints..
  • ..ieraudzīju lielu, violetu ziedu ar dzeltenu starojumu vidū...tanī lūkojās silpurene.
  • Meitene iznāca mežmalā ar silpurenēm - tai bija pilnas abas saujas.
Avoti: 7-1. sējums