aizstumt
aizstumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu; trans.
1.Stumjot attālināt. imperf. Stumt prom. Aizbīdīt.
PiemēriAizstumt ratiņus.
- Aizstumt ratiņus.
1.1.Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
PiemēriAizstumt krēslu.
- Aizstumt krēslu.
- Aizstumt galdu durvīm priekšā.
- Aizstumt zēnu pie malas.
- Drūzma aizstūma cilvēku līdz izejai.
- "Rīt tu mani [invalīdu] atkal aizstumsi līdz tiltam?" dzirdu Oskara balsi.
2.pareti Aizgrūst2.
PiemēriAizstumt rakstāmgalda atvilktni ciet.
- Aizstumt rakstāmgalda atvilktni ciet.
Avoti: 1. sējums