atrist
atrist parasti 3. pers., -ris, pag. -risa; intrans.
1.Atnākt vajā (par ko sapītu, sasietu). Atraisīties.
PiemēriAtrisis vainags.
- Atrisis vainags.
- Inga,.. atrisušām gaišajām biželēm, līdz pat zemei nokārušos atrisušu lenti, piesarkusi skatījās skolotājā.
- Lakatiņš [Annai] atrisis, nokritis pie kājām zemē.
1.1.Atritināties, attīties.
Piemēri..vējā atrisa 12 sociālistisko valstu karogi..
- ..vējā atrisa 12 sociālistisko valstu karogi..
- pārn. Un tad pirmoreiz atradu pats savu dziesmu, Dziesmu jūrai un lēnajam austrumu vējam, Kurā atrisa sarkano karogu liesma.
- pārn. Pasaules notikumi atrisa kā milzīga kinolente pārsteigto skatītāju priekšā.
Avoti: 1. sējums