pagrauzt
pagrauzt -graužu, -grauz, -grauž, pag. -grauzu; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem).
PiemēriVāverīte pagrauž kādu čiekuru.
- Vāverīte pagrauž kādu čiekuru.
- Grieta: Maizītes nav vairs mājā ne tik daudz kā pelei ko pagrauzt..
1.1.Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriPagrauzt maizes donu.
- Pagrauzt maizes donu.
- Suns pagrauž kaulu.
- Govis kādu laiku pagrauž bietes.
- «..Kārlēns frontē lai paciešas. Lai pagrauž sausiņus..»
- Un viņas aiz savām izdilušajām sedzenēm nes pa saziedējušam plācenīšam un slēpj to Jānīša ratiņos. «Būs Jānītim vismaz uz ceļa ko pagrauzt.»
Avoti: 6-1. sējums