Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmīcīties
izmīcīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.parasti 3. pers. Tikt izmīcītam.
PiemēriMīkla labi izmīcījusies.
2.sar. Ilgāku laiku ar grūtībām iet (pa staignu, pamatu).
PiemēriIzmīcīties pa dubļiem.
Avoti: 3. sējums