Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
proza
proza -as, s.; parasti vsk.
1.Teksts (arī tekstu kopums) metriski nesaistītā valodā. Metriski nesaistīta valodas forma. Daiļdarbs (arī daiļdarbu kopums), kas rakstīts šādā valodas.
Piemēri..latviešu padomju lielā proza, tās labākie sasniegumi rāda to ceļu, pa kādu jāiet sociālistiskā reālisma vārda māksliniekam..
  • ..latviešu padomju lielā proza, tās labākie sasniegumi rāda to ceļu, pa kādu jāiet sociālistiskā reālisma vārda māksliniekam..
  • Episkajam stāstījumam un tēlojumam piemērotāka ir prozas valoda..
  • Izdevniecība.. laidusi klajā.. krievu valodā latviešu padomju rakstnieku mūsdienu stāstu izlasi.. Tajā ievietoti 25 īsās prozas darbi..
Stabili vārdu savienojumiDzejolis prozā.
  • Dzejolis prozā Nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
2.Ikdienišķu, parastu apstākļu kopums. Arī ikdienība.
PiemēriNeraugoties uz visu smago dzīves prozu, salauzt Pūpolu [gleznotāju] nevar nekas: viņu spārno cerības..
  • Neraugoties uz visu smago dzīves prozu, salauzt Pūpolu [gleznotāju] nevar nekas: viņu spārno cerības..
Avoti: 6-2. sējums