talka
talka -as, s.
1.Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
PiemēriRažas novākšanas talka.
- Ražas novākšanas talka.
- Līdumu līšanas talka.
- Pļaujas talka.
- Mēslu vešanas talka.
- Būvdarbu talka.
- Rīkot talku.
- Aicināt talkā.
- Piedalīties talkā.
- Talkas mielasts.
- ..Prātiņš ar puišiem sāka ik dienas braukt mežā un, redzēdams, ka viens pats ar sevi netiks galā, iztaisīja vēl lielu talku.
- Šis [darba] cēliens beidzās ar apkūlībām, ar lielo kulšanas talku, kad septiņu apkārtējo māju ļaudis sviedriem vaigā uzveica Vējagalu ražas grūtumu.
- Linu talka bij visjautrākais darbs, un uz to taisījās kā uz svētkiem.
- ..radās tādas darba formas kā.. sabiedriskās talkas dabas objektu un pieminekļu apkopšanai.
- Tur man prieks talkās iet, Kur priecīga talkas māte..
Stabili vārdu savienojumiTalkas māte.
- Talkas māte — Saimniece mājā, kur tiek rīkota talka.
2.lok.: talkā, apst. nozīmē Palīgā1.
PiemēriKad Mierini.. gribēja mūrēt istabai krāsni, viņš lūdza Strautiņu talkā pārvest dažus simtus ķieģeļu.
- Kad Mierini.. gribēja mūrēt istabai krāsni, viņš lūdza Strautiņu talkā pārvest dažus simtus ķieģeļu.
- Es metos Konrādam talkā, bet viņš aizelsies uzšņāc: «Pag', es pats!» - un velk iekšā pa logu drukna auguma vācu kareivi..
- Mazi brāļi, arājiņi - Nav maizītes pelnītāji. Ik rītiņus man jāiet Ciema tēvu talkā lūgt.
- pārn. Vintēns sauca talkā prātu - izcilāja visu uzkrāto dzīves pieredzi..
Stabili vārdu savienojumiDoties talkā (arī palīgā). Iet talkā. Nākt talkā. Ņemt talkā.
- Doties talkā (arī palīgā) idioma — Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
- Iet talkā — Doties uz talku. Arī palīdzēt.
- Nākt talkā — Nākt uz talku. Arī palīdzēt.
- Ņemt talkā — 1. Aicināt talkā (kādu).2. Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
Avoti: 7-2. sējums